Ķīnieši laiku netērēja. Šanhaja
Septembris 23, 2011 Komentēt
Salīdzinājuma frāžu konstrukcija
Septembris 18, 2011 Komentēt
Lai salīdzinātu divas lietas, jāizmanto vārds 比 kuru jāievieto starp salīdzināmajiem objektiem. Līdzīgi kā latviešu valodā, objekts kuru salīdzinām, tiek teikts pirmais, un tad otrais seko tas, ar kuru tas tiek salīdzināts.
Piemēri:
拉脫維亞比台灣大
la1 tuo1 wei2 ya4 bi3 tai2wan1 da4
Latvija ir lielāka par Taivānu (tā tas ir);
Ievērojiet, frāzes konstrukciju - tātad: 拉脫維亞 la1 tuo1 wei2 ya4 比 bi3 (te labi der asociācija ar angļu tekstos izmantojamo “vs”) 台灣 tai2wan1 - da大 - liels. Atkal neviltotu prieku rada izcili vieglā ķīniešu gramatika - tas pats 大 - liels, te ir arī kontekstā “lielāks-a).
Tātad atceramies:
X + 比 + Y + “kāds” (lielāks, skaistāks, resnāks utt.)
Vēl piemērs:
這個比那個好
zhe4ge5 bi3 na4ge5 hao3
šis ir labāks par to
Tātad 這個 zhe4ge5 (“vs” 比bi3) 那個 na4ge5 + kāds, šajā gadījumā 好 hao3 - labāks.
Hieroglifu rakstīšanas vilcienu kārtības likums Nr.6 - centra diagonāles pirms ārējiem spārniem
Septembris 17, 2011 Komentēt
Šis likums atkal konfliktē ar eiropieša paradigmu, ka viss jāraksta no kreisās uz labo. Tā piemēram, rakstot hieroglifu “ūdens”:
shui3 - ūdens. Tātad, vidējā vertikāle pirmā, un tikai tad - malējie spārni.
Vienkāršāks, bet arī labs piemērs 小 - mazs - xiao3:
Cik maksā? Jautājam cenas Ķīnā un Taivānā, kā arī par “brīnišķīgo ASV zeltu”
Septembris 17, 2011 3 komentāri
Pēc tam, kad esam apguvuši ciparus, un to veidošanas principus varam iemacīties, vinu no pirmajām frāzēm, kas vajadzīga pērkot suvenīrus darba kolēģiem, braucot atpakaļ no komandējuma Ķīnā. Arī restorānā protams, menu cenas būs norādītas, tomēr, ārā uz ielas tirgotāji cenas var arī nenorādīt. It īpaši tie, kas kaut ko pārdod ārzemniekiem, šajā gadījumā - jums.
Un tā, aplūkosim piemēru, kur jautājam, cik maksā tase kafijas:
- 咖啡多少錢？ ka1 fei1 duo1 shao3 qian2?
Tātad dekonstruējam:
- 咖啡 ka1 fei1 - kafija;
- 多少 duo1 shao3 - cik? šo ir īpaši vieglie atcerēties, ja zinam, ka 多 duo1 burtiski nozīmē “daudz” un 少 shao3 “maz”, līdz ar to šajā gadījumā “cik” = “daudz-maz”.
- 錢 - qian2 - nauda. Var atcerēties arī vajadzīgu vārdu uzreiz - 現錢 - xian4qian3 - skaidra nauda, Taivānā pārsvarā lieto šo. Bet Ķīnā esmu dzirdējis arī vairiantu 現金 - xian4jin1 - arī nozīme šeit ir skaidra nauda, tikai 錢 qian2 tiek lietots 金jin1 - burtiskā tulkojumā - zelts. Protams, Ķīnieši ir ideālisti - skaidra papīra nauda vairs sen nav zelts, un nevienai naudai, pat Šveices frankiem zelta seguma vairs nav.
Starp citu, vai jūs zināt, ka ASV dolārs ķīniski burtiski ir sakāms kā brīnišķīgais zelts? 美金， mei3 jin1, kur 美 mei3 - brīnišķīgs, un 金 jin1 zelts. Tas ir tāpēc, ka, ASV pati ir “brīnišķīgā valsts” - jeb 美國 mei3 guo3. Nav brīnums, ka līdz pavisam nesenai pagātnei tieši šī brīnumvalsts bija tik iekārots mērķis ķīniešiem, un arī ASV dolāru un bondu uzkrājumi tieši Ķīnā ir milzīgi. Nu bet salīdziniet tīri psiholoģiski, parastam ķīnietiem ir izvēle - 美金 - brīnišķīgais zelts, kurš ir ASV dolārs, un 人民幣 ren2 min2 bi4 - kas tulkojumā ir cilvēku, tautas, pilsoņu nauda. Protams, naudai ir jāpieder tautai, tāda ir tās jēga, bet tomēr, kad doma ir par savu kabatu, gribas taču lai tur ir zelts, nevis kaut kas visiem piederošs. Zemapziņa, ak šī zemapziņa…
Jautājumā par to, cik tad kaut kas maksā, droši, var atmest qian2 錢, un prasīt tikai 多少, ir jau skaidrs, ka apmaiņā pret mantu, dosiet naudu.
Atbilde tad attiecīgi būs:
- 咖啡20塊錢元 - ka1fei1 20 kuai4 qian4 yuan2 nun tā tad ir klasiski vispareizākā un visgarākā, kuru reti kad dzirdēsiet pilnu.
塊 - naudas skaitvārds, un -元 yuan2 nauda, jeb Taivānas dolārs, yuan var izmantot arī Ķīnā.
Taivānas dolārs, kura apzīmējums tagad ir NTD, kur N - New, TD - Taiwan Dollar. Uz doto brīdi par vienu brīnumaino zelta papīrīti, ko drukā Helicoptermans, var dabūt ap 29.5 Taivānas dolāriem.
0.5 l Taiwan beer - viens no labākajiem aliem Taivānā, uz doto brīdi 7-Eleven veikalos maksā 49 NTD. Atceros, kad pirmo reizi biju Taivānā ap 2000-šo gadu sākuma pusi, tas maksāja 36 NTD. Inflācija, ko citu lai saka. Lai ar to cīnītos, arī veidoju wallstreet.lv.
Par luksus māju Guangzhou un citiem Ķīnas modernajiem vaibstiem
Septembris 16, 2011 Komentēt
Guangzhou ir māja. Liela, moderna daudzdzīvokļu, māja. Jaunais projekts teiktu Latvijā. Luksus projekts. Ar strūklakām, tenisa kortu, baseinu, un kolonnām. Tas, ka Ķīnā daudz bagātu cilvēku, kas tur varētu atļauties dzīvokli vairs nevienu nepārsteidz, tomēr kas šajā gadījumā pārsteidz - mājas novietojums. Tur, kur tā uzcelta, labākajā gadījumā - kādreiz varētu būt kāds ar armiju saistīts objekts - tagad osta, vai kaut kas valdībai svarīgs. Tagad - luksusa penthauss. Varētu domāt, nu re - kapitālims iespiedies arī te, un tagad likumi ļauj visu un visiem. Un tomēr ne.
Stāsts, kā māja “uzcēlās” šajā stratēgiskajā punktā ir gaužām banāls, un raksturīgs mūsdienu Ķīnai. Ķīnā ir ziņu aģentūra, saucas Xinhua - varētu teikt - modernās Ķīnas piektā vara - rupors. Skaidrs, ka tur strādājošie augstākā līmeņa menedžeri ir ar lielu ietekmi, un kleķa būdiņās nedzīvos un ar Daewoo nebrauks uz darbu. Līdz ar to, ideja par to, ka dzīvokļiem arī jābūt attiecīgiem, bija samērā logiska. Sacīts darīts. Projekta attīstītājs, dabūja atļauju celt šo luksus projektu stratēgiskajā vietā, ar nosacījumu, ka 80 % (par skaitli precīzi nezinu, bet lielākā daļa noteikti), dzīvokļi piederēs Xinhua darbiniekiem. Tāds žurnālistu priekšnieku apzeltīts getto jūras malā.
Projekts ātri vien tika uzcelts.
Tagad tur dzīvo lielākoties ārzemnieki - dažādi arābu biznesmeņi, pat vēstniecību darbinieki. Dzīvo tāpēc, ka Xinhua darbinieki, gandrīz uzreiz, saņēmuši jaunās dzīvokļa atslēgas izīrēja dzīvokļus ārzemniekiem, un citiem bagātiem ļaudīm, paši ērti iekārtojoties citos jaunos projektos, turpat netālu, maksājot uz pusi lētāk, un starpību par luksus projektu liekot savās, un augstam minētās shēmas autoru kabatās.
Lūdzu iedodiet man… frāžu konstrukcija
Septembris 15, 2011 Komentēt
Vienas no pirmajām noderīgajām frāzēm kuras vērts mācīties, ir kombinācija:
- Lūdzu iedodiet (pasniedziet) man ………….
To var izmantot gan veikalos, gan sabiedriskās vietās, un šī kombinācija noteikti noderēs.
Tātad konstrukcija ir šāda:
請你給我 …. skaits ….. skaivārds …… priekšmets
Piemērs:
請你給我 …. 一支 …. 筆。
qing3 (lūdzu) ni3 (tu) gei3 (iedot) wo3 (man) …. yi4 (viens) …. zhi2 (skaitvārds pildspalvām) …. bi4 (pildspalva).
Te arī uzreiz redzam cik tomēr viegla ir ķīniešu gramatika - tas pats vārds “nenoteiksmē” iedot, šeit der arī kontestā iedod, un “es” wo3 我 ir reizē arī “man”. Kā jau minēju agrāk ķīniešu valodas gramatika ir ļoti viegla, tomēr tajā pašā laikā viss atkarājas no konteksta, kādā dotais heiroglifs vai vārds tiek lietots.
Ievērojiet arī, ka starp skaitu un priekšmetu ir skaitvārds.
Vēl piemērs:
請你給我 … 三杯 … 咖啡.
qing3 (lūdzu) ni3 (tu) gei3 (iedot) wo3 (man) …. san1 (trīs) …. bei1 (trauku skaitvārds) …. ka1 fei1 (kafija).
Tātad, ar šo varam pasūtīt trīs tases kafijas! Tagad varat mainīt kafiju uz:
Tēju - 茶 cha2;
Coca Cola - 可樂 ke3 le4;
Ūdeni - 水 shui3;
Ūdeni ar gāzi - 汽水 qi4 shui3;
Kakao - 可可 ke3 ke3….
un Taivānā, Ķīnā, Honkongā un citās ķīniešu valodā runājošās valstīs n0 slāpēm nenomirsiet!
Skaitļi un to veidošana ķīniešu valodā
Septembris 15, 2011 Komentēt
Mācoties valodu noteikti vajadzēs zināt, ka viedot skaitļus, un skaidrs, ka no 1 - 10 iemācīties nebūs pietiekami, un jāzin arī kā pateikt ko vairāk par viens vai četri.
Šo tēmu tad šodien arī apskatīsim.
Un tā sāksim ar pamatiem - skaitļi no 1 - līdz 10. Tos vienkārši iemācamies:
1 一 yi2
2 二 er4
3 三 san1
4 四 si4
5 五 wu3
6 六 liu4
7 七 qi1
8 八 ba1
9 九 jiou3
10 十 shi2
Tālāk saprotam 11 - 20 veidošanas loģiku, tā ir vienkārša:
10 + 1 = 11, jeb 十 shi2 + 1 一 yi2 = 十一 - vienpadsmit.
attiecīgi 12 - 十 shi2二 er4, trīspadsmit - 十三 shi2 san1 un tā tālāk.
Tālāk, sekojot šai pašai loģikai, var uzminēt kā veidojas 20 - jeb, divi desmiti: 二十 er4 shi2. Līdz ar to, 21 - 二十一 er4 shi2 yi2, un teiksim 29 - 二十九 er4 shi2 jiou3. Tāpēc 50 būs - 五十 wu3 shi2, un 83 - 八十三 - ba1 shi2 san1. Domāju, ka ar desmitu veidošanu un skaitļiem līdz 99 jums būtu skaidrs.
Ejam tālāk - uz simtiem. Tātad simt - kā tāds - ir 百， bai3 , tikai šeit vienmēr priekšā jau būs skaitlis, cik simti - ja 10 十 shi2, varam lietot atsevišķi, nesakot burtiski viens desmits, tad simts - jāsaka viens simts vienmēr. Līdz ar to - yi2 bai3 - 一百 - viens simts, un 八百 - ba1 bai3 - astoņi simti.
Tālāk, 101 - līdz 109 veidošana ir šāda: 1 simts + 0 (nulle) + 1 = 101. Uzmanīgi! Neaizmirstiet ka šeit ir jāliek 0! Piemēri:
101 - 一百零一 。 Jautājums no zāles - kāpēc nevarētu lietot šeit vienkāršāko 一百一, kurš liekas loģiskāks no sākuma? Tāpēc, ka veikalos, un visur sarunvalodā jūs drīz vien atskārtīsiet, ka 一百一 nozīmē 110, kaut arī formāli, būtu pareizi teikt visu garo penteri 110 - 一百一十 - protams, saka arī šādi, bet parasti gan pārdevējs izmetīs īsāko variantu. Tomēr sakot 116 - nāksies teikt visu 一百一十六 - tātad ievērojiet vēlreiz - 1 + 100 + 1 + 10 + 6 = 116. Galvenais saprast loģiku, tad jau atcerēties būs viegli.
Tālāk, 200 - 2xx. Droši vien, ka tiem, kam patīk skriet lokomotīvei pa priekšu, jau pierakstīja sev variantu, 二 百. Tas nav pareizi, un te nu stājas spēkā gadījums, kad 二 vietā jālieto 兩 - liang3 - kas arī nozīmē divi. Līdz ar to to 200 pareizi 兩百 - liang3bai3. Tālāko skaitļu veidošana neatšķiras no 1xx, piemēram 兩百一十六 - 216.
Uzņemam apgriezienus - tūkstoši.
Iepazīstieties - 1000 - 一千 - viens tūkstotis - yi2 qian1
Kā jau tas bija ar simtiem, šeit atkal pie 1001 - 1009 jālieto vārds nulle - 零 ling2, tomēr vienu reizi pietiek, nevajag divas - burtiski. Līdz ar to 1007 - 一千零七 - yi2 qian1 ling2 qi1.
1011 veidojas šādi - 一千零一十 - yi2 qian1 ling2 yi2 shi2 yi1.
Un pēdējais, kas jāzin par cipariem - 10000. Tam ir atsevišķs hieroglifs - wan4 萬。 Līdz ar to 10000 - 一萬, 20000 - 兩萬 - ievērojiet, ka tieši 兩萬 un nevis 二 er4 萬.
Tālāk, veidojot lielākus skaitļus, jāatceras 0 likums - piemēram 10100 būs 一萬零一百 - yi2 wan4 ling2 yi2 bai3.
Nostiprināšanai vēl viens piemērs: 10111 - 一萬一百一十 一 un 98505 - 九萬八千五百五 - pinyini - jiou3 wan4 ba1qian1 wu3 bai3 wu3.
Veiksmi skaitīšanā ķīniski!
Vilcienu kārtības likums Nr.5 - diagonāles vispirms no labās uz kreiso, pēc tam no kreisās uz labo
Septembris 5, 2011 Komentēt
Turpinām apskatīt hieroglifu vilkšanas kārtības likumus. Šajā postā - kurus diagonālos vilcienus vilk pirmos.
Tātad likums - pirmos velkam tos, kas no labās uz kreiso, un tad tikai tos, kas kreisās uz labo. Piemērs:
wen2 - valoda, literatūra. Šis ir arī hieroglifs kas izmantots mana resursa nosaukumā - zhong1 wen2 - 中文 - ķīniešu valoda.
Man ir tieksme neievērot tieši šo likumu, bet ar praksi cerams, tas izzudīs.
Nākamais piemērs:
Vēl viens piemērs:
xi4 - saulriets. Ievērojiet, ka mazākais vilciens, ir pēdējais, lai cik nebūtu liela vēlme to vilkt uzreiz pēc pirmā vilciena.
Skaitvārdi (measure words) - svarīgs elements ķīniešu sarunvalodā
Septembris 4, 2011 Komentēt
Skaitvārdi ķīniešu valodā tiek lietoti kopā ar cipariem lai definētu obkekta kvantitāti, vai arī tiek izmantoti kā demostrējošs hints, kāda tipa obkekts tiek skaitīts. Pašiem par sevi šiem hieroglifiem var būt nozīme, bet var arī nebūt. Lūdzu ievērojiet šo likumu:
- Jebkad, kad gribat nosaukt kāda lietvārda vai citā vārda kvantitāti, pēc cipara nāk skaitvārds, un tikai tad pats elements.
Dažādiem lietvārdu un elementu tipiem ir dažādi skaitvārdi, un tā arī tā grūtākā daļa. Tomēr man ir arī labas ziņas - ja nezinat kāds konkrēti skaitvārds dotajā situācijā jālieto, vienmēr var izlīdzēties ar universālo 個。 Pie tam skaitot personas, šis ir pareizais skaitvārds.
Piemērs:
一個人 - yi2 ge5 ren2, - Viens cilvēks.
Tātad, šajā gadījumā 個 ir pareizais skaitvārds, bet tai pašā laikā - arī universālais.
Līdz ar to nepareizi būtu lietot 個 situācijās ar dzīvniekiem, šeit noteikti vajadzētu atcerēties 隻 - zhi1, piemērs:
一隻狗 - yi2 zhi1 gou3,- Viens suns. Tas gan jāatceras, jo tas būtu tik pat nepareizi, kā angļu valodā jaukt “it” un “he, she” vietām.
Tālāk, bieži lietots sadzīvē - un šeit es gribu jums dot to, kas noder sarunvalodā, nevis wikipēdijas nightmare, vēl viens zhi1, un atkal pirmais tonis (!), un vienīgā atšķirība šeit ir protams cits hieroglifs: 枝。 Tas no otras puses ir pat labi, sarunvalodā jums jāatceras tikai viens vārds, abiem gadījumiem, ar to pašu toni. Un šo izmanto visos gadījumos, kad ir kaut kas garš un tievs jāapraksta - teiksim pildspalva, vai nūja. Piemērs:
三枝筆 - san1 zhi1 bi3 - trīs pildspalvas;
Nākamais svarīgais un bieži lietotais skaitvārds, kurš pats par sevi ir ar nozīmi: 杯。 Nozīme burtiski bei1 - glāze, trauks, utt. Rīgā ir restorānu tīkls Gan1 Bei1 - 干杯 - uz veselību, jeb “пей до дна”. Nākamreiz ejot uz šo restorānu izmantojiet pareizos toņus, tie abi ir augstie - esmu pamanījis, ka Latvijā tos mēdz izrunāt kā gan4 bei4, abus uz leju, kas nav pareizi. Nu un attiecīgi, šis 杯 tiek lietots visur restorānos, un kur jāsaka kaut kas par traukiem.
Pērkot kafiju Taivānā, vai Ķīnā sakiet pareizi:
一杯咖啡 - yi2 bei1 ka1 fei1, viena tase kafijas, un neslinkojiet 杯 vietā liekot 個.
Nākamais - 本。 Kopā ar citiem hieroglifiem ir ar citu nozīmi, piemēram populārs ir 本人kas nozīmē “pats”, teiksim, kad kāds prasa, kam jūs rezervējat biļetes, var atbildēt ar 本人 - ben3 ren1.
Bet šajā gadījumā 本 ir skaitvārds visam, kas saistīts ar grāmatām, un visu ko, ko var šķirstīt, vai lasīt. Arī čeku grāmatiņa, utt.
Piemērs: 五本書 - wu3 ben3 shu1 - piecas grāmatas.
Tad vēl bieži lietots ir 輛 - liang4 - skaitvārds mašīnām, un visam kas ar riteņiem un brauc. Teiksim, atkal var lietot 個， bet nu šeit tas būtu tik nepierasti ķīniešiem, ka varētu jūs pat nesaprast, jo toņus no sākuma nepareizi izrunāsiet, un zem 車 che1 - kas ir mašīna šajā gadījumā, var arī pārprast. Tāpēc vajag ne tikai izmantot 輛 , bet 車 likt klāt arī lietvārda apstiprinājumu 子。 Tad pareizi skanēs šādi:
七輛車子 - chi1 liang4 che1 zi5. - Septiņas mašīnas.
Nākamais - 張 zhang1 - starp citu, arī viens no populārākajiem uzvārdiem Taivānā, pēc Chen - 陳。 Tiek lietots visam kas plakans, un papīrveidīgs. Visbiežāk - papīra lapai, loksnei utt.
Nu un protams apģērba gabaliem - tiek lietots savs skaitvārds - jian4 件, pie tam to izmanto arī notikumu un lietu, kas neiet ne zem viena augstāk minētā piemēra skaitīšanai.
一件褲子 - yi1 jian4 ku4 zi5 - vienas bikses.
Nu lūk, skaivārdu ir daudz vairāk nekā šo pieminēto, bet es piedāvājumu jums shortcutu, un šie nu ir tiešām populārākie - atcerēsieties tos, un faktiski pietiks jau ilgam laikam.
Protams, jums var rasties jautājums - ja nu mani tomēr sapratīs, kāpēc tad neigaumēt vienu 個 un viss? Tāpēc, ka, jūs nesapratīsiet ko saka JUMS. Pie tam, lūdzu, piemērs reālai sarunai, pieņemsim, ka jūs nezinat klasifikatoru 本 ben3.
Jūs: 親聞可不可以給我這個書？ - redziet, jūs lietojat 本 ben3 vietā, 個 ge5. Sakiet lūdzu, vai varētu man pasniegt to grāmatu? Visdrīzāk jums atjautās šādi:
Atb: 那一本嗎？ - na3 yi1 ben3 ma5? Kuru? - un te jūs nezinot kas ir ben3, nezināsiet par kādu ben3 jums prasa.
Kā atšķirt pilsētnieku no laucinieka Ķīnā?
Septembris 3, 2011 Komentēt
Ķīnā, pilsētnieks no laucinieka ir atšķirams uzreiz. Pēc auguma. Tas ir saistīts ar to, ka vairākas dekādes, laukos faktiski valdīja pārtikas trūkums, visu gadu galdā tika celti rīsi, un gaļa parādījās uz šķīvja tikai pa lieliem svētkiem. Rezultātā vairākas paaudzes bija augumā mazas, un arī tagadējā bērnu paaudze, kas darba meklējumos uz Šenženu, Donguanu, Šanhaju un citām ražošanas megapolēm, burtiski ir daudz mazāki par izglītotajiem bagāto vecāku bērniem, kuri jau dzīvo šajās megapolēs, vai arī ieņem lielāku stāvokli savos reģionos.
Taivānā tādas atšķirības nav, un Taivānas iedzīvotāji vismaz vizuāli man liekas ir lielāki par Ķinā dzīvojošajiem. Protams, viens no Āzijas tīģeriem Taivāna - vienmēr ir bijis labākā stāvoklī par lielo zemi, milzīgā izaugsme, kas redzama tagad ir tikai tagad - pēdējos gados.
Pēdējie komentāri