Pats grūtākais, iesācējam mācoties ķīniešu valodu?

Man daudzas reizes – faktiski, gandrīz jebkurš, uzzinot, ka spēju kaut ko runāt (un arī salasīt ķīniski) uzreiz uzdod jautājumu, kurš parasti arī ir formulēts kā apstiprinājums: visgrūtākais laikam jau tos hieroglifus mācīties, ja?

Atbildu – nē.

Grūtākais, un ne tikai man – ticiet man, te papilnam Taivānā esmu redzējis ārzemniekus, kas šiem biasiem tā arī netiek pāri – tie ir toņi. Kas tad galu galā ir toņi ķīniešu valodā, un kāpēc sākumā tas ir tik grūti.

Sākumā teorija.

Ķīniešu valodā jebkurai zilbei, jeb skaņai, ir 5 veidu toņi. Un no tā mainās gan nozīme, gan viss pārējais kas ar to ir saistīts.

Tātad toņi:

Pirmais tonis – augsts, izrunājas tā it kā dziedot, asoiatīvi ar latviešu valodu – garumzīme, kā garais ā.
Otrais tonis – augošs. Tā it kā, kā kāds jums piedāvātu 100 ls tāpat vien, un un jūs paceļot uzaci sakat – ee? (augošā tonalitātē).
Trešais tonis – krītošs, pēc tam augošs. Sarunvalodā, pēc tam tas vairāk būs dzirdams kā “zema” skaņa, kura izrunājas it kā “lēnāk” par pārējām.
Ceturtais tonis – uz leju strauji krītošs. Vieglākais. Latviskā asoiciācija – uzsvars.
Piektais tonis – neitrāls. Tā it kā tas faktiski tiek norīts.

Šeit, varat redzēt labu piemēru uz “ā” skaņas piemērus, kā toņi atsķiras.

Tieši tāpēc, vēlāk, mācoties pinyin (un to vēlāk arī apskatīsim) ir svarīgi ne tikai ierakstīt hieroglifa atšifrējumu ar latīņu burtiem, teiksim tā, kā es to izdarīju postā par hieroglifu hao , bet no šī brīža, šajā savā resursā es sākšu to darīt pareizi, ar toņiem.

Līdz ar to pareizais pinyin priekš 好 – jeb “labs, labi” ir hao3. Līdz ar to jūs saprotat, kādā tonalitātē tas ir jāizrunā – 3 tonis tātad.

Citādi sanāks, kā lieliskajā dziesmā zemāk, ko izpilda Transition (britu grupa, kas dzied ķīniski un angliski, un pārsvarā uzturas Taivanā):


Īsumā šeit ideja ir tāda, ka redzat, ka sākumā vīrs, pienākot pie pārdevēja iekļūst tipiskajā toņu situācijā, kur iekļūst ārzemnieks agrāk vai vēlāk (mani pašu ieskaitot laikam desmitiem reižu). Tā ka tur nav angļu subtitru – vēlāk dziesmā ir, bet tieši intro daļā arī ir tā sāls, tulkuju:

– Pārdevējs: 黑!美國人!美國人! 你好! Hey, Mei3Guo1Ren1, MeiGuoRen! Ni2Hao2 (Ej, amerikāni, amerikāni!);

Anglis: 你好! Ni2Hao2(Labdien) 我是因國人!Wo3 Shi2 yin1 guo2 ren1.  (Es esmu anglis!);

Te ievērojiet, ka tonis Hao2 anglim jau ir nepareizs, bet nu te jau kontekstā tāpat skaidrs ka sveicinās un viss ir ok.

– Pārdevējs: 啊! 你是國人!不好意思!不好意思!A, tu esi anglis, sorry sorry (burtiski – netīšām, netīšām). a1! ni2 shi2 yin1 guo2 ren1! bu4 hao3 yi4 si5.

– Anglis:  我要睡覺!Es gribu gulēt! Wo3 yao4 shui4 jiao4!

Te tad ir tas pats galvenais. Anglis saka es gribu gulēt, gribot pateikt, ka grib pelmeņus, jo

睡覺 – gulēt, shui4 jiao4 abi toņi uz leju, 4 toņi, un pelmeņi: 水餃 – jeb abi toņi ir uz leju-augšu, jeb 3.

Līdz ar to pārpratums:

– Pārdevējs: 你很累嗎? 你要睡覺嗎? Tu esi noguris? Tu gribi gulēt? Ni2 hen3 lei4 ma5? ni2 yao4 shui4 jiao4 ma5?

– Anglis: 我要吃水餃!Es gribu ēst pelmeņus! Wo3 yao4 chi1 shui3 jiao3 !

Te redzam pašu labāko, ka dēļ man tik ļoti patīk ķīniešu valoda. Konteksts, konteksts un atkal konteksts. Anglis vienalga tos toņus pasaka nepareizi, bet pa vidu ieliek vārdu  chi1  吃 – ēst – un viss. Tagad arī toņi var būt nepareizi, viss skaidrs pēc konteksta!

Pats es gāju cauri vairākām stadijām. No sākuma, cenšoties atcerēties vismaz kaut ko, uzskatītīju, ka lai viņi paliek pagaidām tie toņi, vēlāk. Izrādījās ka nekā, maucot ārā vārdus kas pašam likās OK, neviens neko nesaprata.
Biju nikns dažbrīd, līdz beidzot sapratu, ka tā ir tikai mana problēma, un toņus nāksies tomēr saprast un mācīties.

To vajadzētu atcerēties visiem kas mēģina sākt mācīties šo valodu – ja centīsieties atkratīties no tiem ar domu, ka gan jau mani sapratīs – var sanākt iet gulēt, pelmeņu šķīvja vietā, neēdušam 🙂

Advertisements