Tikai atsūtiet man paraugu, un viss būs OK!

Interneta laikos, un arī pateicoties mežonīgajai ķīniešu vēlmei mācīties angļu valodu, kā arī B2B – Business to Business platformu parādīšanās padarīja ļoti pieejamu jebkuram interesentam pasūtījuma iespēju pa tiešo no Ķīnas. Uzreiz “it kā” nevajadzīgi palika partneri uz vietas savā valstī, kas ņēma uz sevi riskus esot pa vidu retail ķēdēm, un pašam ražotājam Ķīnā. Daudz riteileri – pat mazāki veikaliņi pēdējā laikā uzskata, ka viss kas ir jāizdara, lai sekmīgi darbotos B2B pircēja lomā ar ķīniešiem ir a) aizsūtīt naudu, b) aizsūtīt bildīti, vai pašu produktu, sak, tādu man uztaisiet.
Tas, ka pirms tam vajadzētu fiziski inspektēt rūpnīcu, saprast cik droši ir sūtīt tur naudu, vai kvalitāte ir pietiekama, galu galā kāds ir viņu produktu portfelis un success story – tas pēdējā laikā tiek vienkārši atmests. Rūpnīca nosauc cenu, pircējs principa pēc pakaulējas – un bizness var sākties.
Tikai nevajadzētu aizmirst, ka pircējs ir Latvijā, Argentīnā, vai Ganā – bet pārdevējs ir Ķīnā. Iespējas kontrolēt kas, un kādas kvalitātes pēc tam tiks atsūtīts, bez uzticamas personas pašā Ķīnā – nav. Te var oponēt – sak, re kur es pasūtīju “sample” – paraugu, bija OK. Protams, ķīnieši nekad nesūtīs sliktu sample – jūs sūtītu? Problēmas sākas tad, ka tiek pasūtīts jūras konteiners ar vajadzīgo produktu. Lūk tad sākas problēmas.
Te Taivānā un Ķīnā, starp ražotājiem ir populārs anekdotisks (bet reāls) gadījums ar turku kurpju veikaliņu, kas tieši tāpat sadomājās, ka vairs starpnieku mums nevajag, es pats varu ar visvarenās googles palīdzību atrast to, kas man vajadzīgs un swift pārvedumus caur internetbanku arī neliekas tik grūti izdarīt. Sacīts darīts. Šis turku biznesmenis par nelikās ne zinis par to, ka vajadzētu pasūtīt no sākuma konceptu – un gadījās tā, ka turkam piederēja sporta apavu veikaliņš. Viņš aizsūtījis paraugu, un uzreiz pasūtījis visu kravu – pēc nostāstiem jūras konteineru. Var būt ka mazāk, bet būtību tas nemaina.
Kad turkam atnāca krava – kvalitāte bija normāla. Tikai problēma bija ar labo kurpi. Tās zolē, pilnīgi caursitot visu zoli sabojājot apavu, bija iedzīta liela nagla.
Turks šausmās vēra vaļā vienu kasti pēc otras, un nekļūdīgi, katrā labajā kurpē, tieši tajā pašā vietā bija tāda pati nagla.
Turks vienkārši aizmirsa, ka pats kā sample bija aizsūtijis savu pie sienas pienagloto paraugu. Un ķīnieši arī uztaisīja, tieši tā ka turks e-mailos draudēja – must be exactly as sample, bla bla bla. Droši vien ķiķinot pie sevis, cik jocīga tur Turcijā tā mode, ar naglām zolēs.

Advertisements