Sveicināmies ķīniski – Labrīt, Labdien, Labvakar!

Līdz šim biju pamanījis, ka ja līdzīgi kā “no pasaran” klasiskajai frāzei spāņu valodā, ķīniski ja nu kādam kaut kas galvā ir aizķēries, tad tas ir ni2 hao3 – 你好。 Šo frāzi, kuras burtisks analogs ir “tu” un “labi”, jeb “tev labi”, var izmantot kā sveicināšanās konstrukciju, kas der faktiski visiem gadījumiem.
Tomēr, ja vēlamies būt gudrāki un izglītotāki, un pacelties virs amerikāņu līmeņa ar one “hi hi” fits all pieeju, iesaku lietot katram diennakts laikam savu frāzi.

Un tā:

– 早安! zao3 an1 – Labrīt. 早- rīts, 安 – mierīgs.

– 午安!w3 an1 – Labdien, kuru lieto eksluzīvi pusdienlaikā – ap 12 dienā, kad satiekat kolēgus velkamies lejup no kantora uz pusdienām. 午 – pusdienlaiks.

Šei gribētos apstāties pie vēl viena svarīga momenta. Taivānā un arī Ķīnā, apzīmējot dienas laiku, ļoti pieņemts izmantot frāzi 下午 – xia4 wu3 – pēcpusdiena. Un bieži vien sarunājot tikšanos, laika vietā tiks vienkārši pateikts 下午 – xia4 wu3, un kaut kā sanāk, ka viņi paši viens otru saprot, bet ārzemniekiem mēdz būt problēmas.

Par piemēru mans nesenais dialogs ar instances klerku, jāsarunā laiks kad saņemt papīru:

Es: 什麼時候我可以回來碼? – Kad es varu atgriezties?
Klerks: 恩今天下午。 – ē, ā…šodien pēcpusdienā;
Es: 下午是幾點? 一點還是兩點嗎?pēcpusdiena tas ir cik? vienos vai divos?
Klerks: 四點準 – četros.

Uzmini nu, bet paši viņi nejaucas nekad, es daudz reizes redzu ka atbilde 下午 apmierina visus;

Te atkal jāpiezīmē, ka nav tāda 下午安, nejauciet.

Nu un labvakar – 晚安!wan3 an1!  晚 – wan3 – vakars. Pie tam pirms gulētiešanas šis pats 晚安!wan3 an1!  der arī kā ar “ar labu nakti” latviskais analogs.

Veiksmīgu sveicināšanos, un neaizmirstiet par toņiem, noteikti apskatieties šajā postā, kurš tonis ir 2 3 un 4 un lietojiet pareizo!

Advertisements