Brokastis Taivānā – ko ēdīsim, kā pasūtīsim, dialogi, gramatika, vārdnīca – pirmā daļā

Ar šo sāksim postu sēriju par izdzīvošanu Taivānā (un Ķīnā). Centīšos dot vajadzīgas frāzes un gramatiskas konstrukcijas tā, lai jūs varētu tās izmantot uzreiz, un visās situācijās, un zinātu ko un kā pasūtīt.

Brokastis Taivānā ir savdabīgs rituāls – tas nav tā, ka teiksim Eiropā vai Amerikā, kur atmiņā uzpeld pie galda sēdoša ģimene ar tēvu ar avīzi rokā, jogurtiem, kurus bērni ēd un mammu, kas darbojas pa virtuvi.

Taivānā mēs ēdam brokastis “ārā”. Ap sešiem no rīta, desmitiem tūkstošu brokastu 早餐 (zǎo cān) ēstuvju ver durvis lai piedāvātu rīta enerģiju miljoniem Taivāniešu kas dodas uz darbu.

laya

Lūk šādi te brokastu 小吃 tipa punkti, no rīta jebkur Taivānā jums būs pa rokai. Atliks tikai zināt ko un kā pasūtīt, un tas arī ir galvenais šo rakstu sērijas uzdevums.

zaocan
T
ātad pirmais vārds jūsu vārdnīcā jau ir minēts augstāk, un tas ir 早餐 (zǎo cān) – brokastis, un tāpēc ja kaut kur uz izkārtnes redzēsiet 早餐 (zǎo cān – droši ejiet tur, tur būs viss, par ko runāsim zemāk. Tikai ņemiet vērā, ka 早餐 (zǎo cān) – ir patiešām brokastu ēstuves, un lielākā daļa ap desmitiem jau vērsies ciet – tā ka tas domāts tiem, kas dodas uz darbu, un ja vēlamies kaut ko pēc tam, un ceļamies vēlu – jāmeklē brunch, kas ir Breakfast + Lunch salikums. Tādu ir mazāk, bet ir.

Tātad, pēc tam kad jūs esat iegājuši vienā no neskatāmajiem brokastu punktiem Taivānā, lai kau ko pasūtītu, varat izmantot pašu vienkāršāko frāzi:

Es gribu + 1 porciju [vēlamais ēdiens]

我要  (wǒ yào)+ 一份 (yī fèn)…..

Universāla, laba frāze ko var lietot gan brokastīs, gan vakariņās, gan tirgū, gan veikalā.

Tāpēc uz reiz pasūtam Taivānas manuprāt Nr.1 brokastu ēdienu, manu iecienīto, un miljoniem Taivāniešu ēsto pankūku ar pildījumu, kas saucas 蛋餅 (dàn bǐng). Lūk kā tas izskatās:

beigendabbing
Tātad kā mēs redzam no vārda, tas sastāv no 蛋 (dàn) – ola, un 餅 (bǐng) – plācenītis, un tad tam ir pildījums, kuru varat izvēlēties paši, parasti tas būs bekons, šķiņķis, kukurūza, siers un vai veģetārs pildījums.

Latvijā dzimušiem cilvēkiem šis ēdiens ies pie sirds, varu jums to garantēt, tāpēc pašā sākumā, ja nevēlaties eksperimentēt, šis ir “fool proof” veids brokastīm Taivānā, un garantija ka paliksiet garšīgi paēduši.

danbing2

Skaidrs, ka ja prasīsiet vienkārši:

我要  (wǒ yào)一份 (yī fèn) 蛋餅 (dàn bǐng) – Es gribu danbin, jums jautās, kādu tieši jūs gribat, tāpēc ir vērts uzreiz pateikt kādu, piemēram:

我要一份培根蛋餅
wǒ yào yī fèn péi gēn dàn bǐng
Es gribu danbin-u ar bekonu

我要一份玉米蛋餅
wǒ yào  yī fèn  yù mǐ dàn bǐng
Es gribu danbin-u ar kukurūzu

我要一份火腿蛋餅
wǒ yào yī fèn  huǒ tuǐ dàn bǐng
Es gribu danbin-u ar šķiņķi

Un tā tālāk, tātad redzam ka konstrukcija ir pagalam vienkārša, nav pat jātceras kā pateikt “ar”, vienkārši pildījums seko pirms 蛋餅 (dàn bǐng) un viss, viegli!

Apskatiet populārā Taivānā brokastu restorānu 拉亞 (lā yà) menu zemāk:

 

laya menuRedzam, ka 蛋餅 (dàn bǐng) viņi ir nosaukuši par Wheat Egg Pies, un tieši tāpēc es vispār neiesaku neko angliski skatīties Taivānas menu, ja es jums tagad neparādītu bildes, kas ir 蛋餅 (dàn bǐng), diez vai pēc šī angliskā tulkojuma jūs to iedomātos tādu. Interesants ir kas cits, es gribēju jums parādīt šo menu tāpēc (un izmantot turpmākajos brokastu sērijas rakstos), tāpēc, lai redzētu kāda ir izvēle pildījumam priekš 蛋餅 (dàn bǐng). Tātad skatamies:

danbin menuPati pirmā opcija, kā mēs redzam ir 原味 (yuán wèi) – oriģinālais veids, jeb viņam pildījuma nebūs. Tālāk iet jau manis minētie 火腿 (huǒ tuǐ) – šķiņķis, tad ir kukurūza 玉米(yù mǐ), bekons 培根 (péi gēn) un daudzi citi.

Tagad, īpaši un svarīgi – bez eksotiskajām opcijām, populārākās es jums nosaucu, bet tagad – kā pasūtīt siera 蛋餅 (dàn bǐng).

Pirmkārt, ja jums vēl nav zināms loanword koncepts ķīniešu valodā, tad laipni lūdzu – šis gadu gaitā jums radīs ne mazumu kāzusu.

Loanword – tas ir kāda angļu vārda aizvietošana ar līdzīgi skanošiem hieroglifiem ķīniski, nevis tā oriģinālā vārda izmantošana.

Un tieši tas notiek ar sieru, jeb cheese. Un cheese Taivānā var tikt rakstīts dažādos veidos, piemēram:

起士 (qǐ shì) – redzat, tulkojot pa tiešo sanāk bezjēga, te svarīgi, lai skan līdzīgi “cheese”. Tāpēc, varat droši teikt cheese + 蛋餅 (dàn bǐng) – un Taivānā jūs sapratīs!

Menu varat meklēt šo  (shì)  hieroglifu, pie  蛋餅 (dàn bǐng), tas noteikti nozīmēs siera pildījumu.

Jā, nu loanword-i – tā ir problēma, piemēram 巴士 (bā shì) – tas nav nekas cits, kā autobuss, jeb bus.

Tā tagad, sāksim veidot dialogus, kurus pēc tam kā gatavas konstrukcijas varat lietot arī jūs paši.

Pirmkārt, bez universālās frāzes 我要  (wǒ yào)+ 一份 (yī fèn)….. , ja gribam izskatīties jau advancētāki, mēs varam modificēt šo, pa vidu ieliekot  吃 () – ēst.

Tad ienākot brokastu ēstuvītē, jums varētu sanākt šāds te dialogs:

老闆:你好, 歡迎光臨 – 你要吃什麼?
lǎo bǎn: nǐ hǎo, huān yíng guāng lín – nǐ yào chī shén me?
Saimnieks: Labrīt, laipni lūdzam, ko jūs gribat ēst?

你:我要吃一個蛋餅
nǐ:wǒ yào chī yī gè dàn bǐng
Tu: es gribu ēst vienu danbin-u.

Ja lasat uzmanīgi, tad pamanījāt, ka es šeit nomainīju skaitvārdu 一份 (yī fèn) uz universālo 一個 (yī gè) – kurš der visiem gadījumiem, bet… kā jau es atzīmēju, šeit rakstā par skaitvārdiem un to lietošanu,tie ir svarīgi, un agri vai vēlu jums būs jāizaug no iesācēju līmeņa un jāpārstāj visur likt 一個 (yī gè)

Bet ja aizmirstas pareizais skaitvārds, 一個 (yī gè) vienmēr derēs, jūs sapratīs, ko gribējāt teikt.

Tālāk, svarīgi ir tas, ka visdrīzāk, jūs vēl nedabūsiet savu danbinu, jo jums paprasīs kaut ko apmēram tā:

這裡吃還是外帶?
zhè lǐ chī hái shì wài dài?
Uz vietas ēdīsiet vai nešanai prom?

Un te jāsaprot, ka šī ir daļa no Taivānas dzīves kultūras – faktiski tikai mazākā daļa sēdēs uz vietas ēdīs šīs brokastis – lielākā daļa cilvēku no rīta pa ceļam pietur savu motorolleru pie brokastu stenda, lai saņemtu danbinu un dzeramo (par šiem atsevišķi runāsim nākošajos rakstos) kartona kastītē un maisiņā – un tas tiks apēsts jau darbā.

Līdz ar to noteikt atcerieties:

這裡吃 (zhè lǐ chī) ēst uz vietas vs 外帶(wài dài) – šī ir svarīga frāze, svarīgākā vārdnīca, ko vajadzētu zināt pirmo no izdzīvošanas ABC Taivānā.

Šis ir pirmais “brokastis Taivānā” sērijas raksts, raksta otrā daļa ir lasāma šeit

 

 

 

Advertisements