Es domāju – atšķirības starp 想 un 覺得 – kādā kontekstā lietot?

Ķīniešu valoda patiešām ir ļoti kontekstuāla, un dažādās situācijās dažādi vārdi var ne tikai mainīt nozīmi, bet dažreiz pat pilnīgi izmanīt tā vai cita teikuma nozīmi. Grūtības sagādā arī tas, ka daudziem vārdiem ir viens un tas pats tulkojums, piemēram vienkāršākas vārdnīcas  (xiǎng) un 覺得 (jué de) dod vienu un to pašu tulkojumu, jeb – “think”, – domāt.
Konstrukcija “es domāju ka – ” ir tik ļoti nepieciešama ikdienas dialogos, ka faktiski jau pašos pirmajās sarunās rodas vēlme iesākt teikumu ar “es domāju”, bet – kuru tad lietot? 想 (xiǎng) vai 覺得 (jué de)?

1. Sāksim ar 我想 (wǒ xiǎng)。Tiešs tulkojums ir – domāt, bet ir arī otrs tulkojums – ilgoties, un jā, sarunvalodā Taivānā ļoti bieži dzirdu to, ka tiek lietots tieši šis pats univeresālais  (xiǎng), kad runa iet par ilgošanos.

Piemēram:

我想一下
wǒ xiǎng  yī xià
Es padomāšu.

Ievērojiet “mīkstinošo” konstrukciju 一下(yī xià) (darbības vārda (šajā gadījumā 想) beigās , un skanētu vairāk pieklājīgi. Piemēram, to var lietot veikalā, kad negribas lai pārdevējs  uzreiz lien klāt ar konsultācijām, un jums tikai gribas aplūkot vitrīnas – tad var pateikt:

我看一下就好了
wǒ kàn yī xià jiù hǎo le
Es tikai nedaudz paskatīšos, labi?

Tālāk, (xiǎng) var tikt izmantots, tad kad runātājs izsaka varbūtību, par kuru viņš nav 100 % pārliecināts, bet domā, ka tas tā varētu būt:

我想明天可能他要去酒吧
wǒ xiǎng  míng tiān  kě néng tā yào qù  jiǔ bā
Es domāju, ka rīt viņš gribēs iet uz bāru.

Lai vēl vairāk sajauktu galvu – un lai iesācēji, un kursu pārdevēji ar nereāliem solījumiem kā šis te (xiǎng) var tikt lietots arī konotācijā – es gribu, pie tam ja mēs zinām, ka es gribu var pateikt, ar konstrukciju 我想要 (wǒ  xiǎng yào)- un te viss skaidrs, 想要 (xiǎng yào) – ir pavisam “oficiāls” vārdnīcas termins priekš “gribu” – tad (xiǎng) viens pats bez  (yào)- var būt ļoti un ļoti pārprasts – nu ir taču atšķirība starp “gribu” un “domāju“.
Es tāpēc arī visu laiku šajā savā resursā arī nepārtraukti atkārtoju, ka ķīniešu valoda ir konteksta valoda, un retie viesi, kas te iegriežas, arī nodomā – nu ko viņš murgo visu laiku to blā blā par kontekstu, kā to saprast?
Nu te ir labs piemērs – 想 (xiǎng) atkarībā ko konteksta ir vai nu gribu vai nu domāju.
Man nepatīk vispārinājumi, un vēl vairāk nepatīk, anekdotes par lēnajiem igauņiem, un sievietēm kurām it kā neesot loģika, tad laikam būtu minējis šos piemērus.
Tad lūk mana teorija ir, ka ķīniešu valoda ir kā sieviete – nevis nav loģika, bet tu vienkārši nesaproti kontekstu kurā viņa runā. Bet tas nu tā, raksts par gramatiku tak.

Lūk piemērs teikumam, kur 想 ir “es gribu”:

我想分手
wǒ xiǎng fēn shǒu
Es gribu šķirties

Un kā jau teicu, ļoti bieži 想 lietojam tad, kad gribam pateikt ka pēc kāda ilgojamies:

哎呦 – 我好想你!你在哪裡啊?
āi yōu – wǒ hǎo hào xiǎng nǐ!nǐ zài nǎ  lǐ ā?
Aiii, es tā pēc tevis ilgojos, kur tu esi, a?

2. 我覺得 (wǒ jué de) – es domāju, man liekas, es jūtu ka…

Šī ir konstrukcija kura vairāk der situācijām, kad kaut kas liekas, vai tiek justs, ka šis vai tas nav labi, vai kaut kas tiek vērtēts. Krieviski ir labs analogs – Я считаю что… latviski tagad uz sitienu nekas izņemot “es uzskatu” nenāk prātā, tas laikam arī varētu būt tuvākais pēc konteksta un nozīmes.

Piemēram:

我覺得寫中文非常容易
wǒ jué de xiě  zhōng wén  fēi cháng  róng yì
Man liekas, mācīties ķīniešu valodu ir ārkārtīgi viegli

(nu 30 dienās, pilns ar saitiem internetā sola. Kā var nesolīt.. (copyright Repše, jeb Šlesers, aizmirsies jau man.. pa šiem gadiem)

我覺得這條褲子不好看

ugly panties
Man liekas, šīs bikses ir neglītas

Tad 覺得 (jué de) var izmantot situācijās, kad jušana ir patiešām fiziska, piemēram:

我覺得有點冷。馬上去關門!
wǒ jué de yǒu diǎn lěng。mǎ  shàng qu guān mén!
Paliek auksts, tūlīt pat aiztaisi durvis!

早餐沒有吃東西,現在我覺得好餓!
zǎo cān méi yǒu chī dōng xiàn zài wǒ jué de hǎo e!
Brokastīs neko neēdu, tagad ļoti gribas ēst!

Ievērojam arī vēl vienu konstrukciju, kurā varam redzēt, kā pateikt “ļoti + xxx”

Izmantojam 好 (hǎo ), jeb burtiski – labs + izsalcis.

Nu bet es nesolīju, ka ķīniešu valoda ir viegla. Ja jums vajag viegli, var inspirēties no šīs tantes, kurai ir argumenti, “why chinese is easy”.

 

Advertisements