Neesi tūrists!

Tūrists ir cilvēks, kas sakrāmē mugursomā daļiņu vai daļas savas dzīvesvietas. Tūrists ir cilvēks, kas citā zemē vienalga uzbūvē mazu, autonomu “savas zemes siltumnīcu” ierobežojoties no realitātes dotajā valstī.
Tūrists ir cilvēks, kas neskatoties uz to, ka esot Taipejā jau 15 gadus, vienalga katru otro vakaru iet uz Friday’s, lai ar alus krūzi rokā skatītos daudzos televizoru ekrānus, kuros pazīstamas sejas, spēlē pazīstamas sporta spēles pazīstamos ierakstos pie pazīstamām sejām tribīnēs.
Ir startība, starp patiesu dzīvošanu ārzemēs, un tūrisma braucienu uz ārzemēm, un atšķirība nav tajā cik ilgs ir uzturēšanās laiks – viena nedēļa vai viena dekāde.
Šādi piemēram uzvedas daži tipāži no bijušās PSRS republikām, kas dodas “ceļojumos” uz Ēģipti vai Turciju – īstenībā viņus maz interesē šo valstu kolorīts, tradīcijas vai dzīvestils – viņiem gribas sauli, alkoholu, jūru, pludmali un zviedru galdu brokastīs. Un viņus var saprast, un varbūt pat nav vērts kritizēt, savādāk nonāksim pie tēmas par patērētāju sabiedrību, bet šī tēma nav un nebūs šī bloga ietvaros atspoguļota. Iespējams, viņi aizbrauc aplūkot dažu labu piramīdu, muzeju, vai vēsturiskas drupas, bet tikai tāpēc, ka tas ir ietverts itinērijā, tāpēc, ka “vajag”, tāpēc, ka vajag to nofotografēt, izlikt feisbukā vai draugos.
Problēma šeit ir faktā, ka viņi tā arī paliek savā grupā, viņi paliek savā komūnā, un turpina uzvesties tāpat, kā mājās. Braintonbīča, Ķīniešu kvartāli, šo te sarakstu var turpināt bezgalīgi. Citiem vārdiem – dažādu termiņu, bet tūristi.

Tas ir labi un OK, ja jūs braucat atpūsties uz Maldīvu salām, diez vai jums pat vajag tēlot vietējo – atpūta ir atpūta. Bet, tā nav laba ideja, ja sākotnējais mērķis bija braukt mācīties valodu.

To labi var redzēt ar amerikāņu valodas skolotājiem, kas pārsvarā stādā pēcskolas apmācību centros, kas ir fantastiski populāri Taivānā – viņi sevi sauc par “buxibans” – kas ir no ķīniešu valodas 補習班 – vakara klases. Tā ir cita tēma pati par sevi, šīs skolas, kuras slauc milzu naudu no vecākiem, tā vietā piedāvājot nevis apmācību, bet gan laika kavēšanu. Bet bušībani, amerikāņi, un nedaudzie briti un kanādieši (to ir maz, jo Taivānieši grib redzēt amerikas pasi bušībanos) – turpina un turpinās tusēt kopā. Un vienalga, vai pirmajā mēnesī – vai septītajā gadā.
Penghu salā, kur man paveicās būt mēnesi atpakaļ, pludmales bārā uzdūros tieši tādai bušībanu amerikāņu grupai – sieviete nezināja ne vārda ķīniski, bet Džeisons, kur Taivānā esot jau piekto gadi zināja ne vairāk par pamatfrāzēm.
Protams, iemesls kāpēc tas tā ir – tas ir ērti, un cilvēks tiecas pēc komforta un ērtuma. Cilvēki Taivāna priecāsies par iespēju praktizēt savas angļu valodas zināšanas, un ja ļoti gribas – vienmēr kāds spēs palīdzēt un zinās pāris vārdus angliski, tāpēc izdzīvot var un varēs arī turpmāk.

Otrs iemesls ir arī kultūršoks – vienam pēkši atrasties pilnīgi svešā zemē, pirms dzīvojot kaut kur Pensilvānijā, arī nav  viegli, skaidrs ka ieslēdzas zināma aizsargreakcija, un visu šo jauno pieņemt ir grūti, bet ja tu noslēdzies sevī – ķīniešu valodu iemācīties nav iespējams

Un atkal – šie amerikāņi arī lielākā daļa, 80 – 90 % nemaz neplāno palikt Taivānā uz ilgāku laiku par savu kontrakta ilgumu ar bušībanu – varbūt pat notīsies vēl ātrāk, tālāk viņi lec uz Japānu, Koreju, Filipīnām, Taizemi – katrs savādākā kārtībā, bet shēma aptuveni tāda pati – ASV pase ir reāls aktīvs – tā ienes naudu tāpat kā dividenžu akcijas, ja tu atrodies Āzijā.

Bet ja tu tomēr vēlies iemācīties valodu, pa padziļināt un nostiprināt tās zināšanas, ko iemācījies unversitātē, kursos, vai patstāvīgi internetā izmantojot kādu no šiem resursiem – nav un nevar būt nekādu attaisnojumu, kāpēc būt tūristam.

Tāpēc, ja tu cienītais lasītāj, esi izturējis līdz šai vietai, un joprojām mani lasi, tad visdrīzāk es esmu aizskāris kādas no stīgām tavā dvēselē, un tev ir nojauta, ka tā tas varētu būt, un varbūt man ir taisnība.
Tāpēc tāpat kā ar slimību, pirmais solis ir identificēt problēmu – un sakt pakāpenisku adaptāciju.

Sākt ēst ārpus tā vienīgā restorāna, kur viņi runā angliski.

Pasūtīt kaut ko citu, kā tikai bekona danbinu.

Katru nedēļu apņemties ēst citā vietā, pirkt citu ēdienu

Beigt apmeklēt savu komūnu, uzbeigt lasīt forumus ar nosaukumiem “expat communities in Taiwan”, “Latvieši pasaulē” utt – es tagad necenšos aicināt zaudēt savu identitāti – galu galā es taču šo tekstu rakstu latviešu valodā – es runāju par pakāpenisku, sevis izvilkšanu no tūrisma siltumnīcas “aukstajā, nedraudzīgajā” vidē.

Advertisements