Uzvedības normas Taivānā – ko darīt un ko nedarīt – 1 daļa

Taivānieši visā visumā ir ļoti adkevāti un neticami viesmīlīgi pret visiem un pret ārzemniekiem it īpaši, tāpēc, nekādus drausmīgos uzvedības kodeksus kādus var lasīt par Japānu te īsti nav, tomēr ir jāprotas pašam, un ir dažas īpatnības kuras būtu vēlams ievērot. Par to – šīs sērijas rakstos, kurus nosaucu – uzvedības normas.

Tomēr no otras puses, jāatceras, ka taivānieši, līdzīgi kā daži latvieši, mēdz viens otram žēloties aiz muguras par kādu noteiktu personu, un šajā gadījumā, tas tik pat labi var arī attiekties uz jums – acīs jums neko neviens neteiks, bet esiet droši, ka vēlāk savā starpā par jums uztaisīs veselu baumu – 八卦 (bā guà) sesiju. 八卦 – ir viens no Taivānas kultūras stūrakmeņiem, un šis vārds tuvākajā tulkojumā nozīmē baumot, bet īstenībā tas ir daudz plašāks jēdziens, un tam pakļauti tik pat lielā mērā vīrieši kā arī sievietes.

gossip

Manas sievas draugu lokā ir sieviete, kura ieprecējās Taivānā no lielās Ķīnas, un protams, lielās Ķīnas sieviešu un protams arī visu 大陸 (dà lù) cilvēku uzvedības normas atšķiras no vietējiem, tāpēc, šī draudzene pastāvīgs 八卦 (bā guà) objekts, kaut arī ja visi savācas restorānā uz kārtējo 去吃飯 (qù chī fàn) sesiju, tad tiek smaidīts un čatots kā parasti. Tāpēc uzreiz iesaku domāt, ko sakat, un kā uzvedaties.

Atcerieties, ka Taivānā ir samērā maz ārzemnieku (salīdzīnot piemēram ar to pašu Honkongu vai Tokio), tāpēc katrs no jums būs uzreiz savas valsts vēstnieks. Es vienmēr esmu centies turēt augstu Latvijas karogu un tā arī darīšu turpmāk.

Tomēr pirmā problēma ar kuru jūs sastapsieties ir tā, ka esot bālģīmim šeit Taivānā jūs uzreiz būsiet amerikānis – un viss.

你是美國人嗎? 
nǐ shì měi guó rén mǎ
Tu esi amerikānis?

Desmit gadu laikā Taivānā šo frāzi laikam es esmu dzirdējis tik daudz reizes, ka domāju Microsoft Word beigtos lapas to kopīpeistojot. Un ja no sākuma tas uzjautrina, tad agri vai vēlu iestājas periods, kas tas sākt apnikt, un sāk jau gribēties uztaisīt T-kreklu, ar uzrakstu:

我不是美國人 – 我是拉脫維亞人
wǒ  bú shì měi guó rén – wǒ shì lā tuō wéi yà rén
Es neesmu amerikānis, es esmu latvietis

Taivāniešus, it īpaši vecākā gadagājuma cilvēkus šeit var saprast, jo pēc tam, kad Japāna zaudēja otro pasaules karu, Taivānā 60-70 gados viss kā nosēts bija ar ASV kara bāzēm – man ir vesels raksts par šo tēmu šeit, tad 99 % ka jebkurš baltais bija amerikānis. Un dažiem atmiņas par šiem jeņķiem acīmredzot nav īsti saldās – reiz kādā mazā miestā Taivānas dienvidos, vecs večuks ar cigareti zobos uz motorollera braucot man garām uzsauca ”american go home!”. Tā ja… Tāpēc, ja ir vēlme šeit palikt ilgāk, par to, ka cilvēki automātiski pieņems, ka esat amerikānis, nāksies pierast. Jebkuram ārzemniekam frāze 你是美國人嗎 beigās piegriežas tik tālu, ka Transition angļu grupa pat to ielika šajā episkajā dziesmā, par kuru jau rakstīju iepriekš.
Esat gatavi arī uz to, kad būsiet pateikuši, ka esat no Latvijas, cilvēkie biežāk nezināks, nekā zinās, kur tāda ir. Tāpec esat gatavi atbildēt ar frāzēm, ka tas ir Eiropā, vai blakus Krievijai, nu tas pēc jūsu izvēles :). Pirmajos gados man tā apnika skaidrot kur ir Latvija, ka gribējās augstāk minētajam T-kreklam, ar uzrakstu 我不是美國人 – 我是拉脫維亞人 pielikt klāt vēl karti ar iekrāsotu Latvijas kontūru. Un lieciet aiz auss – pat jau cilvēks zinās kur ir Latvija, ja jūs to pateiksiet angļu valodā – viņš visdrīzāk to nezinās, vajag tomēr iemācīties šo ķīnisko 拉脫維亞 (lā tuō wéi yà), labi?

Uz ko tātad ja arī pievēršat uzmanību, nevajag rādīt ar pirkstiem katru reizi kad to redzat? Taivānas dienvidos, un tur jūs agri vai vēlu nonāksiet, ja gribēsiet apmeklēt vienu no pludmalēm kūrortciematiņā 墾丁 – Kentingā, jūs pēkšņi pamanīsiet, ka motorolleristi ir bez drošības ķiverēm (Taipejā tāds nekas nebūs iespējams), viņi brauc pa pretējām joslām, melnie mitsubishi ar zemā rangā mafiozņikiem, kas kontrolē mazos pludmales bārus un ūdensmotociklu vizinātājus brauc uz sarkano gaismu, un vispār, kā man reiz izteicās viens vīrs no dienvidu pilsētas Kaohsiungas (高雄) – red light is for reference only.

motor
Tad lūk, nevajag uz to rādīt ar pirkstu – it īpaši ja jūsu paziņas ir no Taipejas, vai Taičungas – ticiet man – viņi paši sarkst par ”neaudzinātajiem dienvidniekiem”, un viņiem nu nepavisam negribās, lai ārzemnieks tas ir jūs to visu redzat, un vēl rādat uz to ar pirkstu – tas tikai iedzīs viņus grūtsirdībā, un jums pajuks dialogs un atmosfēra.

Liels un labs raksts par mašīnām un vadītājiem Taivānā ir pie Maikla Turtona šajā linkā, daudz bildes. Tagad gan Maikls ir palicis pavisam lokāls, un raksta vairs tikai par politiku, bet kādreiz tikai atbraucis uz Taivānu daudz iedvesmojos no viņa blogiem.

Vēl jo vairāk – tikai tāpēc ka jūs redzat, ka dienvidos brauc tieši šādi – nemēģiniet darīt to paši – te zināms taivāniešu dubultstandarts – viņi vēl var pieļaut, ka vietējie to dara, bet ja to sāks darīt ārzemnieks, tad nu tas būs galīgi garām.

metro

Ja esat autobusā, vai kādā no pārpildītajiem vilcieniem – palīdziet meitenei pacelt somu uzlikt bagāžas nodalījumā, vai iedodiet vietu vecākai tantiņai – šo ārzemnieka žestu atcērēsies uz ilgu laiku, un mums pārējiem 老外 šeit Taivānā būs vieglāka dzīve.

dont call me

Esot Kaohsiungā, kur ar gaisa kvalitāti nav tas labākais stāvoklis, nevajag par to runāt pastāvīgi. Kaohsiungas iedzīvotāji paši to labi zina, un lieku reizi viņiem par to atgādināt nevajag, tam, kam jūs to teiksiet visdrīzāk noteikti nav iespējas neko mainīt.

Kā ģērbties?

Taivānieši nav modes tendenču spicē, atšķirībā no Diendvidkorejas un Tokio, kuras pašas par sevi jau ir modes galvaspilsētas, jūs redzēsiet, ka cilvēki ģērbjas vienkāršāk, un ērtāk, ja nu tikai nestrādā bankā, vai ieņem kādus augstākus valdības amatus.
Lai arī es, gadiem biju pieradis staigāt uzvalkos, man to bija vairāki, ziemas, vasaras, gaišāki tumšāki, strīpains utt, un man vecāki iemācija, nekad nevilkt baltas zeķes ar melnām kurpēm, nu… vispār nevilkt nekad baltas zeķes pareizāk sakot :), tad šeit redzēsiet visu brīnumu paleti – sarkanas zeķes ar melnu uzvalku, sporta kurpes ar uzvalka biksēm u.t.t un tā joprojām, pie tam jo tālāk uz laukiem jo interesantāk.
Tāpēc arī no jums neviens negaida lakatiņu žaketes kabatā, kurš pieskaņots pēc krāsas tauriņam.
No otras puses, apģērbam vajadzētu būt tīram, ja vien nestrādājat fermā vai neesat celtnieks – es pirmajos gados staigāju gandrīz tikai ekskluzīvi puķainos Hawai stila kreklos, jo Latvijas vasaras bija tik īsas, un man gribējas izbaudīt šos kreklus visā to jaukumā, daudz braukājot uz jau augstāk minēto pludmales paradīzi Kenting, tur mazajos veikaliņos šos kreklus varēja iepirkt vairumā.
Bet šādi staigājot pa pilsētu, es protams stipri atšķīros ne tikai no vietējiem, bet arī no tiem nedaudzajiem ārzemniekiem, jo neviens īsti tādos Hawai kreklos ārpus pludmales tā arī nestaigāja. Līdz ar to gadiem ejot pārgāju uz klasiskākiem vienkrāsas polo krekliem, Uniqlo japānas brenda causual šortiem, un garderobi no smart causual gaišākām un tumšākām biksēm.
Tas ļāva izdevīgi neatšķirties no vietējiem, un arī neizcepties it īpaši vasarā, kad termometra stabiņš paceļas arī līdz 39 grādiem, pie mitruma 100 %.
Mans labs paziņa no Latvijas, 200-šo gadu pirmajā pusē atbrauca uz Computex izstādi Taipejā, kas notiek jūnija sākumā, kad vasara jau ir pilnā sparā. Pirmajā dienā izgājis ārā uzvalkā, ar žaketi, kreklu, un melnām ādas kurpēm, viņš vakarā nosvīdis kā pēc somu pirts, iegāja 7-Eleven, un nopirka zilas plastmasas sandales.
Nākamajā dienā uz izstādi viņš aizgāja ar zilajām sandalēm un kreklā un šortos. Tajā reizē viņš noslēdza lielu līgumu par klaviatūru piegādi uz Lietuvu, un nospļauties visiem šeit kas tev kājās – galvenais ka tu esi ”buyer” un tu ”place order” staigā kaut plikām kājām.
Uzreiz brīdināšu, ka esiet gatavi pirmajās vizīšu reizes saslimt, arī 35 grādu grādu karstumā. Nezinu kāpēc tas tā nākas, bet visi kas atbrauc uz Taivānu, pirmajās nedēļās dabū vai nu iesnas, vai aizsmok tā, ka nevar parunāt, vai dabū angīnu – viens no iemesliem ir mežonīgie kondionieri restorānos un citur, ieejot no 35 grādiem caurcaurēm slapju muguru, dabūt restorānā vietu zem spēcīga un ledaina kondiconiera vēja nav pats patīkamākais.
Tāpēc lai cik dīvaini tas nebūtu – ir vērts vasarā Taivānā līdzi ņemt vieglu vējjaku – tieši dēļ šiem kondicionieriem, it īpaši ja jums ir hroniskas kaites, visas šīs kaites uzrez parādīsies, jo šeit ir savi vīrusi, kuriem jums imunitāte uzreiz nebūs, un tā atnāks tikai ar laiku (tādu lekciju man nolasīja ārsts, un teica staigāt maskā – vismaz sākumā).
Jā, sievietes – es atvainojos, bet vajag vilkt krūšturus, pat ja ir 1 izmērs. Vietējie vīri, kā jau teicu ir drausmīgi kāri uz 八卦 un šeit nevilkt krūšturus nav pieņemt, riskējat būt par aprunu objektu restorānos un bāros, vai uz ielas.
Par vīriešiem – dažreiz zemākās klases pārstāvji šeit (bet lielajā Ķīnā uz katra stūra) glābjas no karstuma uzrullējot T-krekla apakšējo daļu uz augšu atsedzot daļu no vēdera – jums nevajadzētu tam sekot, tas ir sliktas uzvedības tonis, pat ja vietējie to dara, jums nevajag.
Nekādu aizliegumu nav arī pret frizūrām – un krāsām, jaunākā paaudze krāso matus visās varavīksnes krāsās.
Arī pret tetovējumiem un riņķiem degunā vietējie attiecas diezgan ciešami.

Ar to arī beigšu pirmo daļu – turpinājums sekos!

Advertisements