Ķermeņa valoda un žesti Taivānā – uzvedības normas 2 daļa

Pirmajā daļā, šeit, sākām aplūkot to, ko darīt un ko labāk nedarīt Taivānā. Šeit turpināsim iesākto tēmu.

Frizūras, pīrsings

Ja domājat meklēt darbu Taivānā, un jums ir kāda neparasta frizūra, tad ja netaisaties strādāt kādā oficiālā valdības amatā (un tas ir mazticami – kaut gan… kas zina…), tad par matiem un frizūrām nav ko uztraukties. Lai arī vīrieši ar gariem matiem un sievieties ar īsiem, nav pārāk izplatīta parādība, par to var galīgi neuztraukties. Tāpat nevajadzētu uztraukties arī par tetovējumiem un pīrsingu, arī šajā ziņā Taivānieši ir toleranti. Tomēr šeit gan vajadzētu skatīties to, vai ar tiem iet uz darba interviju vai ne. Ja meklējat darbu apmācības sfērā, piemēram bušībanos (補習班) vai vēl kādā nopietnākā skolā, it īpaši valsts skola, tad protams tas ir izslēgts. Tomēr, ja esat fotogrāfs vai kreatīvais menedžeris kādā firmā, tad tas nav tik svarīgi.

mati

Ķermeņa valoda

Droši var spiest roku visiem pēc kārtas iepazīstoties, oficiāli stādoties priekšā, un tā tālāk, arī sievietēm. Es pirmajā laikā īsti nesapratu vai ir normāli spiest roku sievietēm oficiālos gadījumos, bet vēlāk rādījās ka ir. Ķīnā tomēr tas nav tik ļoti pieņemts, tur var principā apieties arī bez. Kas attiecas uz dažās siltās zemēs pieņemto bučošanos ar draugiem neatkarīgi no dzimuma, tad tas nav īsti pieņemts, ja vienīgi jūs neesat modīgs tīnis… bet jūs diez vai esat ja šo lasat.

лшыы

Uzkāpjot kādam uz kājas, vai saskrienoties kādā publiskā vietā (nu gadās, ja visi skatās feisbuku un neskatās kur iet), tad var pamāt ar galvu un pasmaidīt, pat jau neesat noskaņoti uz sarunu, un tad ar to pietiks.

Publiskajā transportā, it īpaši metro, un it īpaši Kaohsiungā, vietējie dažreiz mēdz samērā sāpīgi reaģēt uz rietumniekiem, kas ir īpaši gari. Tāpēc esot metro nevajag speciāli grūsties virsu vai kaut kā īpaši pasvītrot auguma starpību ar vietējo vīriešu kontingentu, it īpaši aiz un ap 40 gadiem, tiem tas ļoti nepatīk. Tāpēc Kaohsiungā, nevajadzētu būt pārsteigtiem, ka ja metro ir vieta, bet jums tā arī blakus neviens neapsēžas.

garums
To droši vien jau ka zinat, bet ja jums tiek pasniegta vizītkarte, to jāņem ar abām rokām. Tā ir cieņas izrādīšana. Tāpat arī jūs, kad dodat kādam vizītkarti, tikai un vienīgi ar divām rokām, jūs varat aizmirst visu par uzvedības normām Ķīnā un Taivānā, bet šo noteikti lieciet aiz auss.

kartes

Tas neattiecas tikai uz vizītkartēm – ja kāds jums kaut ko dod, tad jebko var ņemt ar divām rokām, lieka cieņas izrādīšana netraucēs un jums būs iespēja iepatikties vietējiem daudz ātrāk. Spigts piemērs ir tējas tasīte – kad mazpilsētas vecmāmiņa pasniedz jums tējas tasīti, lūdzu ņemiet to ar abām rokām, pat ja jums vienā rokā ir telefons ar feisbuku.

teeja

Labs tonis ir paslavēt vizītkartes dizainu. Es parasti, ja nevaru izlasīt vārdu (un tas gadās, jo ja uzvārdi principā ir tikai kādi 20 , ne vairāk,  tad vārdos var gadīties tādi hieroglifi, ka tos zin tikai pats to nesātājs. Tāpēc pajautāt kā vārds izrunājas ir labs tonis.
Ja nav ko citu prasīt, var pajautāt, kaut ko par kompāniju, piemēram ja tur redzams galvenais ofiss ASV, par izsaukties, 啊,你們有美國的辦公室嗎? Nu un tā tālāk. Tas ne tikai ievadīs sarunu uz reiz pozitīvā gultnē, bet dažreiz uzreiz dos tēmu kādai svarīgākai sarunai.

Vajadzētu likt aiz auss, ka Taivānā cilvēki dažreiz smaida situācijās kurā rietumnieki (un tie kas austrumeiropā), noteikti nesmaida. Piemēram, nesenais Sodelor taifūns, kas noslaucīja visus zemnieku sējumus un kokus, nodarīdams zaudējumus miljardu dolāru apmērā, tika 24 stundas diennaktī rādīts pa TV, un tur cilvēki smaidot stāstīja ka mājai nav jumta, un banānu plantācija ir nolīdzināta ar zemi, un tagad nav kur dzīvot. Tas ir normāli, ka nožaujoties ar motorolleru, mēģināt smaidīt pa visu ģīmi.

taivanas zemnieks

Protams pateicoties amerikāņu kultūras ietekmei, vidējā pirksta žestu zin ari lauku opji, un līdz ar ar to ja vien nav vēlmes iesaistīties konfliktā, ar to aizrauties nevajadzētu.

Nevajag arī uztraukties, ja kādā lauku pilsētā bez “hello” jūs pēkšņi dzirdat arī “f–k”, tad nevajadzētu to uztvert pārāk personīgi, jo liela daļa šo bērneļu bez hi, bye bye un f–k, īsti nemaz nezina, un redzot ārzemnieku tad arī cenšas izlikt visu reperturāru kāds tas īsti ir, un lielākā daļa nemaz nezin, kas tas ir pa vārdu un kādā kontekstā to vispār lieto.

Protams, tas būs vairāk redzams kādā Changhua county ciemā, vai dienvidos, Taipejā un citās lielās pilsētās tādu iespēju dzirdēt šo no bērniem nebūs, jo tur vecāki viņus sūta kā minimums uz bušībaniem, tāpēc kaut kādus pamatus angļu valodā zinās gandrīz katrs.

Zināma etiķete pastāv arī tad, ka vēlaties kādu brīdināt, un vispār aprakstīt bīstamas situācijas. Taivānieši, un vispār āzijas tautas ir ļoti māņticīgas, un tāpēc piemēram tā pati motorellera ķivere tieši tā arī saucas – 安全帽 drošības ķivere,- un nevis piemēram, prettraumu ķivere. Jo pats vārds trauma jau nozīmē tās iespējamību un sekojošu piesaukšanu, tāpēc labāk to vispār nepieminēt. Tāpēc slikts tonis būs cilvēkam, skaidrot kāpēc ir slikti ar cigareti un betelrekstiem pilnu muti bez ķiveres braukt ar motorolleru uz sarkano gaismu (laipni lūgti Kaohsiungā, Taipejā tādu faktiski nav), tas te sliktais tonis ir tieši teikt, ka “tu vari nosisties”. Tas ir faktiski tas pats kas piesaukt un vēlēt viņam nosisties, līdz ar to – slikts tonis.

Tā vietā var lietot tipiskos, 小心慢慢走 (xiǎo xīn  màn màn zǒu) – uzmanīgi (lēni) ej! utt.

Advertisements