Atšķirības starp diviem zuo – 做 vs 作

Es jau apskatīju dažos postos iepriekš dažas viltīgas un viegli sajaucamas vārdu aizvietojamības problēmas – atšķirības starp  (xiǎng) un 覺得 (jué dé) kā arī 要 (yào) vs 有 (yǒu)。Abas iepriekšējās tēmas nebija pārāk smagas, atšķirībā no šodienas tēmas, atšķirībām starp diviem “darīt” darbības vārdiem – 做 (zuò) un 作 (zuò)。Abi tātad ir zuò, un tos jauc pat native spīkeri, ko tad par mums runāt…

Sāksim ar 做 (zuò).
做 (zuò) parasti tiek izmantots divos gadījumos:

1. Ja tiek darīts (radīts, taisīts), taustāms objekts;
2. Tiek dota norāde uz kādu darbību vai aktivitāti.

Tātad, taustāmā objekta gadījumā, norādam uz to, ka mēs gribam radīt, uztaisīt kaut ko taustāmu:

你要不要做牛肉麵 嗎?
nǐ  yào bù yào zuò  niú ròu miàn mǎ
Gribi uztaisīt liellopu gaļas makaronu zupu? (starp citu tradicionāls, izcili garšīgs, ja pareizā vietā pasūtīts, Taivānas ēdiens). Izskatās šādi:

taivanas makaroni
E
sot Taivānā noteikti pamēģiniet 牛肉麵 (niú ròu miàn) – gan mazās ēstuvītes (小吃 xiǎo chī), gan lielos restorānos – tās būs faktiski visur, arī Taoyuan-as lidostā.

Tā augstāk redzamajā piemērā mēs radām taustāmu objektu, tātad ēdienu. Tik pat labi mēs varam taisīt pelmeņus 做水餃 (zuò shuǐ jiǎo), vai arī cepures: 做帽子 (zuò  mào zi)。

Nu, un otrais gadījums tad ir pati darbība vai aktivitāte kā tāda. Un tā ir viena no pirmajām frāzēm, ko jūs vispār iemācīsieties Taivānā vai Ķīnā, episkā:

你在做什麼呢
nǐ zài zuò shén mó nē?
Ko tu dari, a?

Tiek lietota brīdi, kad kāds (bet parasti kāda..), kašķīgā balsī vēlas uzzināt, ko konkrēti tu tur dari tieši tagad un šeit.

Var atbildēt, piemēram, ka taisu mājas darbu: 做功課 (zuò gōng kè)。

Kas, attiecas uz 作 (zuò), tad šis zuo tiek lietots arī divos gadījumos un tie ir:

1. Attiecībā uz abstraktām un nemateriālām lietām
2. Attiecībā uz mākslu vai literatūru.

Tātad, ja mēs vēlamies pateikt, ka tiek “radītas” darītas kaut kādas nemateriālas lietas, piemēram “runa”, var teikt:

明天我要作演講
míng tiān wǒ yào zuò yǎn jiǎng
Rīt es gribu veikt (darīt) uzrunu

Piemērā ar mākslu un literatūru, uzreiz prātā nāk dīvanais 作家 (zuò jiā) – kurš no sākuma var radīt jucekli, jo abi hieroglifi it kā ir zināmi un viegli – 作 (zuò) – darīt, un 家 (jiā) – mājas, bet kopā tas nozīmē – autors. Ja to nezināt, un vienkārši likt kopā abus hieroglifus, labākajā gadījumā sanāk “celtnieks”. Tāpēc jāatceras, ka ķīniešu valodā neko burtiski nevar tulkot.

Nu un pēc analoģijas tad komponēt mūziku būs 作曲 (zuò qū), tātad visur, kur ir iesaistīts kaut kas radošs, nemateriāls lietojam 作 (zuò). 作文 (zuò wén) – rakstīt stāstu, eseju. Domāju, loģika skaidra.

Advertisements