Parunāsim par 是?

Te jāprasa reāliem poliglotiem, kuri pārvalda 10 un vairāk valodas, bet man tomēr liekas, ka tieši ķīniešu valodā ir tā, ka mēģinājums sistematizēt un salikt visu pa plauktiņiem vārdnīcas veidā beigās nodara ne mazāku ļaunumu, kā tās neesamība vispār. Protams, vārdnīca ir vajadzīġa, bet beigās sanāk ne tikai vocabulary abuse, ja ar to pārāk aizraujas, bet dažos gadījumos – aŗī nepatīkamu, un grūti izskaužamu paradumu veidošanās.
Man pašam piemēram, ir nelāgs paradums tieši rakstot (runājot nez kāpēc ne), bāzt visur automātiski jautājuma teikumos (ma5),kur vajag, un kur nevajag, un tikt no tāda paraduma laikam var tikai vaļā tad, kad kāds sit pa rokām, kā Peters komentāros šeit.
Vispār tas ir raksturīgi tiem, kas kaut ko mācās pašmācības ceļā esot vidē – it īpaši Taivānā, ir tāda lieta, ja 老外 (lǎo wài) ar drausmīgu akcentu, nepareiziem toņiem, izdveš sēžot kādā kompānijā pie galda kaut ko tipa 你好,我是美國人 (nǐ hǎo,wǒ shì měi guó rén),apkārt sēdošā kompānija vienkārši episki pārspīlēti skaļi sāks sist plaukstas kliedzot vienam par otru skaļāk 啊啊啊啊啊啊啊啊啊啊啊啊啊啊, 你好棒哦,你說得很好啊啊啊啊啊啊 (ā, nǐ hǎo bàng ó,nǐ shuo de  hěn hǎo ā;)- nu tie kas reiz ir mēģinājuši, sapratīs par ko iet runa.
Pie tam es jau vienā no iepriekšējiem postiem rakstīju, par dubultstandartiem pret asian老外 (lǎo wài), tiem tieši otrādi, ja kāds japānis izdarīs mazu kļūdiņu, uzreiz rauks pieri, un vēl jo vairāk, par panākumiem neviens neslavēs.
Lūk, un šāda te pārspīlēta slavēšana noved pie tām, ka faktiski neviens un nekad jums nelabos nekādas kļūdas. Tas rada falšu pārliecību, ka runāts tiek pareizi, un pieklājīgie jūsu sarunas biedri vienkārši jums nelabos kļūdas tikai tāpēc, lai neriskētu izskatīties nepieklājīgi.
Tāpēc gadu gaitā iegūtos sliktos paradumus vēlāk būs grūti izskaust. Es reiz prasīju radiniekam, a kāpēc – nu taču es 100% murgainu teikumu pateicu, ko mājat ar galvu?
A kāda šķirba šis saka, tu visus vārdus vienalga kādā kārtībā un gramatikā saki, mēs sapratīsim, galvenais pateikt kaut ko.
Tāpēc arī sanāk, ka piemēram tik garlaicīgi pierastais 是 (shì) kur nu liekas, ko tad tur var sajaukt, re kur tak skaidri un gaiši rakstīts tulkojums:

shi irTad problēma te ir faktā, ka tur ir rakstīts “to be”. Latviešiem, (mums), vēl ir tas “jaukais” pienākums mācīties visu pa vidu vēl liekot angļu valodu (nu, vismaz visi patiešām labi mācību materiāli ir angļu-ķīniešu). Tad te arī sanāk, ka (shì) paliek par universālu “zatičku”, un to var grūst visur, kur jāsaka kaut kas ar latviešu valodā analoģisko “ir”.

Tāpēc 老外 uz jautājumu kā tev iet, atbild “我好“,analoģiski “man ir labi”, jeb “i am good”. Nu… nepareizi atbild.

Ķīniešu valodā ir tāds bonuss, ka īpašības vārdi, tādi kā “skaists”, “lielisks”, utt, jau ietver sevī “darbību”, resp, ķīniešu valodā burtiski nevajag likt pa vidu vārdu “ir”, pietiek ar īpašības vārdu.

Piemēram:

她很漂亮 (tā hěn  piào liàng) – viņa ir skaista. (漂亮 (piào liàng) vietā var lietot arī (měi).
我很好  (wǒ  hěn hǎo) -(un nevis 我很好) – man ir labi

jeb 我很高興認識你 (wǒ hěn gāo xīng rèn shí nǐ), es priecājos ar tevi iepazīties

Te jāatzīmē, ka (hěn) tiek lietots vairāk kā ritmisks balanss, jo 我好 (wǒ hǎo) nu galīgi “neskan”, un nevis kā vārds “ļoti”. Ja gribam pasvītrot, ka mums ir patiešām ļoti labi, var lietot: 非常 (fēi cháng) jo (hěn) ir par “vāju” lai to lietotu šajā kontekstā.

Piemēram:

我非常累
wǒ  fēi cháng lèi
esmu ārkārtīgi  noguris

Labi, nu bet kur tad lietot 是 (shì)?Jo teiksim šeit mēs redzam, ka pēc statistikas ir ir Top 3 (!) no Top 3000!

Nu piemēram, var lietot aprakstot savu profesiju vai tautību, vai identitāti

我是工程師 wǒ shì  gōng chéng shī (es esmu inženieris)
我是拉脫維亞人 wǒ shì lā tuō wéi yà rén (es esmu latvietis)
我是查理 wǒ shì chá lǐ (je suis charlie)

Advertisements