Jautājuma frāžu veidošanas likumi

Šeit komentāros, Peter’s man pilnīgi taisnīgi aizrādīja par veco kaiti, kas piemīt ne tikai man, bet domāju daudziem, automātisku pieņēmumu, ka pieliekot jebkuram teikumam beigās (ma) – iegūsim leģitīmu (no gramatikas viedokļa) konstrukciju.

Nolēmu tad šeit sev (nu, cerams arī tas noderēs citiem) nedaudz atkārtot likumus, kad un kur tad šis (ma) ir liekams, un kad ne.

Principā, (lai arī ir izņēmumi), pareizāk būtu atlikt sev smadzenēs to tā, ka “jebkad, kad tu liec teikuma beigās (ma), tu gaidi no atbildētāja atbildi “jā” vai “nē”.

Un attiecīgi, visi jautājumi, kur jābūt citai, specifiskākai atbildei, jāuzdod būtu bez (ma)。

Piemēri šādiem jautājumiem:

你是誰?
nǐ shì shuí?
Kas tu esi (kā tevi sauc?)?

你做什麼工作?
nǐ zuò shén me gōng zuò?
Kādu darbu tu dari (kāda ir tava profesija)?

你多大?
nǐ  duō dà?
Kāds ir tavs vecums?

洗手間在哪裡?
xǐ shǒu jiān zài nǎ lǐ?
Kur ir tualete?

你要喝咖啡還是茶?
nǐ yào hē  kā fēi hai shì chá?
Tu gribi dzert kafiju vai tēju?

Visi šie jautājumi NEVAR tikt abildēti ar jā, vai nē, līdz ar to uzdodami bez ma.

Tas pats attiecas uz konstrukcijām 有沒有 (yǒu méi yǒu) un 要不要 (yào bù yào) – te pati konstrukcija jau ietver sevī jautājumu, un dublēt to ar (ma) nav nepieciešams.

Savukārt var lietot (ma) šādos jautājumos:

你會講國語嗎?
nǐ huì jiǎng guó yǔ ma?
Tu runā valsts (ķīniešu valodā)?

你吃飯了嗎?
nǐ chī fàn le ma?
Tu esi paēdis?

Pēdējais starp citu ir analoģisks, angliskajam “How are you?” Jautājums nav tik daudz par to vai tu tiešām ēdi, vai ne, bet gan tāds sarunas ievads, pieklājības frāze, to nav jāsaprot tieši burtiski. Jebkur laukos, it īpaši Hakka reģionos (客家 – kè jiā)tas ir pirmais ko 阿婆 (ā pó) prasa tev, kad tu ienāc mājās. Resp., nevajag domāt, ka tas nozīmē ka tevi uzreiz sēdinās pie galda un ēdinās – tā ir pieklājības frāze pirmām kārtām.

Advertisements