Hieroglifu kombinācijas detalizēti: LL-2 Lietvārds + Lietvārds (2 tips)

Iepriekšējā rakstā par hieroglifu kombinācijām apskatījām variantu, kad divi lietvārdi ar līdzīgu vai identisku nozīmi veido jaunu vārdu apvienojot vai pastiprinot abu hieroglifu nozīmes. Šo principu nosaucām par LL-1:

Šoreiz apskatīsim konceptu, kad atkal divi lietvārdi kombinējas jaunā vārdā, tikai šoreiz to nozīmes ir pretējas, un kombinācijas rezultāts ir integratīvs koncepts, un šajā gadījumā nav vienkārši summa no diviem hieroglifiem.

Labs piemērs ir 天地 Tiāndì。

Tiān, debesis +  地 dì , zeme = 天地 Tiāndì, –  makrokosms, daba, pasaule.

tiandi

Pēteris Pildegovičs, Lielajā Latviešu Ķīniešu Vārdnīcā dod arī tulkojumu kā “debesis un zeme” – pretmeti, kurus literatūrā var sastapt tieši pārnestā nozīme, un ne vienmēr nozīmē tieši burtiski debesis un zemi.

tiandilatbv
Piemēram:

孩子們經常有他們自己的天地,你最好不要干涉他們的事
Háizimen jīngcháng yǒu tāmen zìjǐ de tiāndì, nǐ zuì hǎo bùyào gānshè tāmen de shì
Bērni bieži vien dzīvo paši savā pasaulē, tāpēc labāk tu nejaucies viņu lietās.

Šeit tātad redzam, ka 天地 vairāk nozīme psiholoģisku, iedomātu pasauli, kurai ir tikai pārnesta saistība ar reālām debesīm vai zemi.

Tomer, ir arī tīri burtiski piemēri, teiksim:

上帝創造了天地
Shàngdì chuàngzàole tiāndì.
Dievs radīja debesis un zemi (jeb visumu).

Nākamais piemērs:

Zǎo, rīts + wǎn, vakars = 早晚 Zǎowǎn  –  agrāk vai vēlāk, jebkurā laikā

早晚會死
Rén zǎowǎn huì sǐ.
Cilvēks agri vai vēlu mirst

Līdzīgi kombinējas arī Zhòu diena+ nakts晝夜 Zhòuyè (laiks, visu dienu, visu laiku, diennakts)

但願他別再晝夜不分地招待他的朋友
Dàn yuàn tā bié zài zhòuyè bù fēn de zhāodài tā de péngyǒu
Es vēlētos lai viņš atturētos no draugu izklaidēšanas dienām un naktīm

Vēl piemēri koncepta nostiprināšanai:

古 Gǔ, antīks + jīn, šodiena = 古今 Gǔjīn  –  vēsture
Shuǐ, ūdens + huǒ, uguns = 水火 Shuǐhuǒ  –  ciešanas
 Guī, norma + jǔ, kvadrāts = 規矩 Guījǔ  –  regulas, likumi
hǎi, kvadrāts + yuán, aplis = 方圓 Fāngyuán  –  rādiuss
 Shǒu, galva  +  wěi, aste = 首尾 Shǒuwěi  –  no sākuma līdz beigām
Nèi, interjers + wài, eksterjers = 內外 Nèiwài  –  viss kopā
Shàng, uz augšu + xià, uz leju = 上下 Shàngxià  –  aproksimācija 
Qián, rīts + hòu, vakars = 前後 Qiánhòu  –  periods

Dažreiz vārdu nozīmes nav strikti kontradiktīvas, bet gan ir aprakstoši elementi vai faktori kādam specifiskam konceptam. Piemēram:

Shí, stunda + fēn, minūte = 時分 Shí fēn  –  laiks

 Shí, stunda un fēnminūte – abas ir laika mērvienības, un savā ziņā viņi ir pretstati, bet ne tiešā nozīmē.

Vēl piemēri:

歲 Suì, rīts + yuè, vakars = 歲月 Suìyuè  –  laiks, gadiem
Nián, rīts + yue, vakars = 年月 Nián yue  – laiks, gadiem
Chǐ, rīts + cùn, vakars = 尺寸 Chǐcùn  –  izmērs
Hé, upe + shān, kalns= 河山 Héshān  –  teritorija
Chéng, pilsēta + xiāng, lauki = 城鄉 Chéngxiāng  –  apmetne
Guān, virsnieks + bīng, karavīrs = 官兵 Guānbīng  –  karavīrs
Wén, eseja + zì, burts = 文字 Wénzì –  valoda, rakstīšana
Bǐ, pildspalva + mò, tinte  = 筆墨 Bǐmò – rakstīšana
Shēn, ķermenis + shǒu, roka = 身手 Shēnshǒu  –  prasme
腿 Tuǐ, kāja + jiǎo, pēda = 腿腳 Tuǐjiǎo  –  locekļi

Vēl interesantāk ir tad, kad kombinācijas veidojas no trīs un pat vairāk hieroglifiem uzreiz:

樓 Lóu, tornis +  táng , halle+ 館 guǎn, paviljons  + 所 suǒ, vieta = 樓堂館所 Lóu táng guǎn suǒ  –  celtnes
Chūn, pavasaris + xià, vasara+ 秋 qiū, rudens + 冬 dōng, ziema = 春夏秋冬, Chūn xià qiūdōng  –  gadalaiki

Vai arī interesants koncepts, kuru labi paskaidro savā video Fiona Tian (tad kad viņu vel nenopirka Chinesepod, un video palika pavisam oficiāli, un Chinesepod standartam atbilstoši):

Tātad te var labi redzet, ka vienkāršas “garšu nozīmes” tādas kā 酸甜苦辣 Suāntiánkǔlà – Skābs, Salds, Rūgts, Pikants dažādos kontekstos iegūst dažādas nozīmes, piemēram ap 2:40 minūti:

人生當中有許多的酸甜苦辣
Rénshēng dāngzhōng yǒu xǔduō de suāntiánkǔlà
Cilvēku dzīves laikā sagaida daudz dažādi pārbaudījumi (resp. prieki un bedas)

Tas ir – dzīves laikā nāksies apēst gan saldu, gan rūgtu utt. Skaisti, ko…

Advertisements